Zinātnieku grupa apgalvo, ka viņiem izdevies atspēkot tā dēvēto Melnās Karalienes hipotēzi. Šī hipotēze apgalvo, ka sugas ir spiestas pastāvīgi uzkrāt evolucionāras izmaiņas, lai paliktu pielāgojušās pie savas mājošanas vides apstākļiem. Autoru raksts ir publicēts žurnālā „Nature”, bet īsumā par darbu vēsta portāls „Nature News”.

Melnās Karalienes hipotēzi 1973. gadā izvirzīja amerikāņu zinātnieks Vans Vallens. Viņš salīdzināja sugu eksistenci ar skrējienu Aizspogulijā - valstī, kur nonāca Alise no Luisa Kerola grāmatas. Melnā Karaliene izskaidroja Alisei, ka „nākas skriet cik spēka, lai tikai paliktu tajā pašā vietā”. Evolucionārajā kontekstā to var saprast kā dzīvu būtņu pastāvīgu sacensību ar blakus mājojošām sugām. 

Šāda „skrējiena uz vietas” rezultāts ir pastāvīgs tās vai citas organismu grupas (sugas, dzimtas un tā tālāk) izmaiņu līmenis. Jaunā pētījuma autori pievērsuši uzmanību tam, ka šie apgalvojumi joprojām nav tieši apstiprināti nevienā darbā. Savam pētījumam zinātnieki izvēlējās 101 dažādu grupu filoģenētisku koku. Pētāmo organismu vidū bija kamenes, kaķes, suņi, rozes, t.i., izpētes objektu loks bija pietiekami plašs. Darba autori analizēja koku zaru garumu – šis parametrs norāda laiku kāds paiet līdz brīdim, kad viena grupa sadalās uz divās. Saņemtos datus zinātnieki izmantoja četru sugu veidošanās hipotēžu pārbaudei, tajā skaitā arī Melnās Karalienes hipotēzes.

Saskaņā ar iegūtajiem rezultātiem, variants, kad būtnes pamazām uzkrāj izmaiņas, slikti saskan ar koku analīzes datiem. Vislabāk tiem atbilst hipotēze, kura apgalvo, ka stimuls izmaiņām ir kaut kāds viens nejaušs notikums, piemēram, klimata vai teritorijas reljefa izmaiņas. 

Pagaidām zinātniskā sabiedrība nav reaģējusi uz jauno pētījumu. Visdrīzāk, zinātnieki mēģinās pārbaudīt tā laikā iegūtos secinājumus, jo tie apgāž nosiprinājušos priekšstatus par evolūciju.